Neuztver personīgi: kā atbrīvot naudu no apstiprinājuma vajadzības

Sveiki.

Šis ir desmitais audio pārdomu ieraksts programmā „Darbs ar zemapziņu: Nauda 2.0” — par to, kā mēs uztveram citu cilvēku reakcijas.

Neuztver personīgi — ne pozitīvo, ne negatīvo. Tas nenozīmē kļūt aukstam vai vienaldzīgam. Tas nozīmē pārstāt sajaukt citu cilvēku reakciju ar savu identitāti.

Ja katrs „nē” nozīmē „ar mani kaut kas nav kārtībā”, pārdošana kļūst par psiholoģisku izdzīvošanas spēli. Ja katrs „par dārgu” nozīmē „mana vērtība nav pietiekama”, cena kļūst par pašvērtības eksāmenu.

Ja Tu esi atkarīgs no tā, ka cilvēki Tevi slavē, Tu būsi ievainojams brīdī, kad viņi neslavē. „Neuztver personīgi” nozīmē: „Es dzirdu Tevi, es varu mācīties, bet es nepārvēršu Tavu reakciju par manu identitāti.”

Citu cilvēku reakcija vienmēr iet caur viņu filtru — cilvēks var pateikt „par dārgu” nevis tāpēc, ka cena tiešām ir par dārgu, bet tāpēc, ka viņam pašam ir spriedze ar naudu.

Piemēram, Tu nosauc cenu, cilvēks saka „man tas ir par dārgu” — vecā programma saka „samazini, atvainojies”. Jaunā identitāte saka: „Šī ir cilvēka reakcija. Tas var nozīmēt, ka viņam šobrīd nav budžeta, vai ka šis nav piemērots cilvēks. Bet tas nav spriedums par mani.”

Tu vari kontrolēt savu skaidrību, sagatavotību, cenu, komunikāciju, integritāti. Tu nevari kontrolēt citu cilvēku prātus — un tas ir atbrīvojoši.

Aizsargājošais prāts nav ienaidnieks — to nevajag ienīst vai ar to cīnīties, bet var ar to runāt: „Paldies, es redzu, ka Tu mēģini mani pasargāt. Bet šobrīd es izvēlos paskatīties uz vērtību.”

Ko Tu nožēlotu savā naudas dzīvē — ka nepacēli cenu, ka gadiem strādāji zem savas vērtības, ka neuzdrošinājies pārdot to, kam pats tici? Šie jautājumi atgriež no apstiprinājuma spēles pie patiesības spēles.

Jo vairāk Tu esi brīvs no vajadzības visiem patikt, jo skaidrāk Tu vari pozicionēt savu darbu, mierīgāk nosaukt cenu, veselīgāk izvēlēties klientus.

Process, ko var lietot ikdienā: kas tieši notika (fakts), kādu stāstu prāts par to izveidoja, vai šis stāsts ir fakts, ko es varu paņemt kā informāciju, kā es izvēlos rīkoties no jaunās identitātes.

Nākamreiz, kad kāds reaģē uz Tavu cenu vai darbu — apstājies, ieelpo un pasaki: „Šī ir viņa reakcija. Tā var saturēt informāciju. Bet tā nav mana identitāte.”

Es esmu Māris Žunda. Un šajā posmā mēs mācāmies: jo mazāk Tu uztver visu personīgi, jo vairāk Tev paliek brīvības dzīvot personīgi patiesu dzīvi. Un nauda šajā dzīvē kļūst nevis par apstiprinājuma medību, bet par godīgu vērtības apmaiņu.