Apstiprinājuma atkarība: kā pārstāt pārdot sevi par pieņemšanu

Sveiki.

Šis ir devītais audio pārdomu ieraksts programmā „Darbs ar zemapziņu: Nauda 2.0” — par vajadzību pēc apstiprinājuma, vēlmi patikt, būt pieņemtam.

Ļoti bieži cilvēka naudas problēma ir saistīta ar to, ka viņš vēl joprojām mēģina nopelnīt, nepazaudējot citu cilvēku apstiprinājumu — lai cena nevienu neaktivizē, lai piedāvājums nevienam neliek justies spiedienā.

Jaunā identitāte prasa skaidrību, bet apstiprinājuma vajadzība prasa pielāgošanos. „Nosauc savu cenu” pret „bet ja viņiem liksies par dārgu?”. Un ļoti bieži bailes uzvar — ne tāpēc, ka cilvēks ir vājš, bet tāpēc, ka šī programma ir ļoti sena, nāk no bērnības, kad tiešām bija vajadzīgi pieaugušie.

Problēma sākas, kad pieaugušais cilvēks joprojām dzīvo tā, it kā viņa izdzīvošana būtu atkarīga no citu cilvēku apstiprinājuma — klients, auditorija, partneris kļūst par „lielo cilvēku”. Jautājums „vai es drīkstu?” bieži stāv aiz cilvēka cenas, nevis tirgus vai objektīvā vērtība.

Nauda kļūst par pieņemšanas testu — katrs „nē” sāp vairāk nekā vajag, katrs „par dārgu” kļūst par triecienu pašvērtībai. Cilvēks pielāgo cenu, tekstu, robežas, līdz vairs nezina, kas viņš pats ir.

Vai es gribu būt apstiprināts, vai es gribu būt brīvs? Šie divi ne vienmēr iet kopā. Ja cilvēks visu dzīvi paliek tāds pats, lai citiem būtu mierīgi, tā nav mīlestība — tā ir pašnodevība ar labām manierēm.

Skaidrs cilvēks nevar visu laiku būt ērts. Tavs uzdevums nav panākt, lai visi jūtas labi par Tavu vērtību — Tavs uzdevums ir būt godīgā attiecībā ar savu vērtību un piedāvāt to skaidri, cieņpilni, bez manipulācijas.

Apstiprinājuma meklētājs jautā „Vai es Tev patīku?”, pašapstiprināts cilvēks jautā „Vai šis darbs Tev palīdzēs?”. Pašapstiprinājums nenozīmē augstprātību — tas nozīmē „Es nepametu sevi tikai tāpēc, ka citiem ir cita reakcija.”

Izpatikšana bieži izskatās kā laipnība, bet zem tās var būt bailes no konflikta un noraidījuma. Veselīga laipnība nāk no izvēles, izpatikšana nāk no bailēm. Cilvēks, kurš izpatīk, dod atlaides bez vajadzības, nepasaka, ka kaut kas maksā vairāk, baidās aizvērt nepiemērotu klientu.

Kur es savā naudas dzīvē mēģinu nopirkt pieņemšanu ar sevis samazināšanu? Cenā, laikā, atlaidēs, bezmaksas konsultācijās? Robeža vienmēr pārbauda apstiprinājuma atkarību — vai es varu izturēt, ka kāds nav apmierināts?

Ne visi cilvēki ir Tavi cilvēki, ne visi klienti — Tavi klienti. Ja Tu mēģini būt piemērots visiem, Tu kļūsti neskaidrs tiem, kuriem Tu patiešām esi vajadzīgs.

Ko es vairs neesmu gatavs pārdot par apstiprinājumu — savu cenu, balsi, laiku, mieru, redzamību? Ar pašcieņu cilvēks saka „Es izvēlos, es piedāvāju, es nosaucu, es saņemu” — un tas ir milzīgs solis.

Es esmu Māris Žunda. Un šajā posmā mēs mācāmies: ja Tu visu laiku pārdod sevi par pieņemšanu, Tev būs grūti saņemt savu patieso vērtību. Bet, kad Tu sāc apstiprināt sevi no iekšpuses, nauda kļūst par godīgu apmaiņu ar vērtību, kuru Tu vairs neslēp.