No bailēm un pienākuma uz jēgu un izvēli

Sveiki.

Šis ir astotais audio pārdomu ieraksts programmā „Darbs ar zemapziņu: Nauda 2.0” — par to, no kādas iekšējās vietas Tu dari to, ko dari.

Divi cilvēki var darīt vienu un to pašu — strādāt, pārdot, publicēt — bet viens to dara no bailēm un pienākuma, otrs no jēgas, izvēles un vērtības. Šī atšķirība maina enerģiju, ķermeņa sajūtu, attiecības ar naudu.

Cilvēks saka „Es gribu pelnīt vairāk” — zem tā var būt bailes („citādi nebūs drošības, es nebūšu pietiekams”) vai izvēle („es izvēlos radīt vairāk, jo man ir vērtība”). Ārēji darbība tā pati, iekšējā kvalitāte pilnīgi cita.

Bailes un pienākums ir pazīstami cilvēka sistēmai — bailes saka „Tev jādara, citādi būs slikti”, pienākums saka „Tev jādara, jo tā vajag”. Ja visa dzīve balstās šajā, cilvēks lēnām izdeg — var būt produktīvs, bet ne dzīvs.

Pāreja: no „Man jādara” uz „Es izvēlos”. No „Man jāpelna, citādi nebūs drošības” uz „Es izvēlos radīt vērtību un saņemt godīgu apmaiņu”. Vārds „jādara” nāk no vecas bērna daļas bez izvēles; vārds „izvēlos” atgriež pie pieaugušā.

Nauda, kas nāk no bailēm — cilvēks pārdod saspringti, pazemina cenu, nejūtas mierā pat pēc nopelnīšanas. Nauda, kas nāk no jēgas un izvēles — cilvēks skaidrāk nosauc vērtību, labāk izvēlas klientus, tur robežas.

Svarīgs jautājums pirms jebkuras naudas darbības: „Kas mani vada?” Bailes? Vaina? Vai jēga, vērtība, izvēle? Šis jautājums pārtrauc automātismu.

Jēga nav tas pats, kas pienākums — pienākums smagi saka „man jā”, jēga saka „es izvēlos, jo tas ir svarīgi”. Pienākums iztukšo, jēga piepilda. Dažreiz darbība pati par sevi nav patīkama, bet jēga padara to panesamu — atvērt kontu, nosaukt cenu, pateikt nē var būt neērti, bet jēgpilni.

Kalpošana šeit nozīmē — mana rīcība nav tikai par mani, tā ir arī par to, lai cilvēks saņem vērtību. Kad cilvēks atceras devumu, pārdošana kļūst par skaidru uzaicinājumu, nevis lūgšanos vai spiedienu.

Naudas darbības pašas par sevi nav labas vai sliktas — jautājums ir, no kādas vietas tas tiek darīts. Cilvēks, kurš dzīvo tikai no bailēm un pienākuma, bieži nespēj saņemt pat tad, kad nauda nāk — jūtas vainīgs, nevar apstāties.

Veselīga atbildība nāk no izvēles un vērtībām („es to izvēlējos, un es to turu”), toksisks pienākums nāk no bailēm un vainas. Es izvēlos savas saistības un uzņemos atbildību par to, ko izvēlos — tā ir pieauguša naudas identitāte.

Pajautā: kad es strādāju, pārdodu, saku jā, saku nē — kas mani vada? Izvēlies vienu vietu, kur šonedēļ pārnest darbību no bailēm uz jēgu.

Es esmu Māris Žunda. Un šajā posmā mēs mācāmies ieraudzīt, ka jaunā naudas realitāte sākas ne tikai ar citu rīcību, bet ar citu pamatu — no bailēm un pienākuma uz jēgu, izvēli un vērtību.